По мотивам хита уходящего сезона — стресс-семинара “Психология денег — без ванильной ереси. Что мешает вам любить и иметь деньги” — портал Monday.lv совместно с банком DNB опубликовал 4 из двадцати двух ванильных ересей о деньгах, которые мы в своё время разоблачили на семинаре.
В политкорректной редакции это называется “мифы” и “финансовое поведение в розовых очках”.
4 kaitīgākie mīti par finansēm un naudu
Kopā ar psiholoģi un Psiholoģijas ateljē autori Olgu Orlovu atbrīvojamies no finansu uzvedības rozā brillēm.
Vienalga, vai esam neapzinīgi tērētāji vai apsēsti pelnītāji un krājēji, problēmas ar naudu neticamā kārtā ir diezgan līdzīgas mums visiem. Tās parasti rodas brīdī, kad cilvēku dzīve nonāk strupceļā. Tieši tad mēs saskaramies ar ilūzijām un mītiem, kas bremzē mūsu attīstību un traucē tikt ārā no šiem strupceļiem. Mēs kļūdāmies atkal un atkal. Un sliktākais, ka tā vietā, lai domātu, ka tās ir tikai labojamas kļūdas, mēs diemžēl paši sevi sākam uztvert kā kļūdu.
Pirmais mīts:
Nauda vienkārši rodas un vairojas kādā brīnumainā veidā – kopš mirkļa, kad kļūstam pieauguši
Vairums jauno cilvēku pieaugošo pasaulē ierodas ar rozā brillēm un pārliecību – pieaugušajiem vienkārši ir nauda. Vai astoņpadsmit gados kāds var iedomāties, ka 30 gados viņam nebūs naudas? Tā vienkārši nevar būt! Turklāt esam pārliecināti, ka ieņēmumi ar katru gadu augs. Pie šī mīta piederas vēl divi maldi – ja man būs laba izglītība, darbs un nauda pie manis atnāks pašsaprotami. Vēl viens ļoti bīstams malds – tas gan vairāk raksturīgs sievietēm – sagaidīt, ka atjās princis baltā zirgā, visu atrisinās, nodrošinās un pasargās.
Patiesība:
Vislielāko naudu nopelna cilvēki bez izcilas izglītības, jo viņi ir koncentrējušies uz naudas pelnīšanu. Kāpēc tik daudz cilvēku ar labu izglītību nebūt nav pārtikuši un ir pat bezdarbnieki? Te var būt divi skaidrojumi. Viens – šodien jaunie cilvēki bieži vien izvēlas profesijas, kas ir apvītas ar kādu iedomātu oreolu, bet neiedomājas, vai ar šo profesiju varēs nopelnīt naudu. Otrs – iespējams, šie jaunie cilvēki ir izvirzījuši mērķi tikai iegūt labu izglītību, nevis nopelnīt ar to naudu.
Ko darīt?
Pirmkārt, ja gribi pelnīt, izvirzi to par mērķi. Apzinies, ka izejot profesionālajā tirgū ar savām prasmēm un pakalpojumiem, mēs nokļūstam konkurences apstākļos, tāpēc mums, salīdzinājumā ar citiem, jābūt ne vien atšķirīgiem, bet gan izciliem. Turklāt ir jāveic īpašs sagatavošanās darbs, lai par mūsu prasmēm kāds gribētu maksāt. Otrkārt, rēķinies, ka naudas ar gadiem var palikt mazāk – ne vien tāpēc, ka katru gadu pieaug tavas vēlmes, bet ar laiku tavi enerģijas resursi samazinās, un tev būs vairāk jāpieliek spēka, lai nopelnītu naudu.
Otrais mīts:
Ja es ļoti mīlu savu darbu, nauda noteikti kaut kad atnāks
Trīsdesmit gadus vecs vīrietis, talantīgs mākslinieks, kopš bērnības viss ticis pakārtots viņa mācībām un talantam… Viņš nodibina ģimeni, piedzimst bērns, atnāk krīze. Viņš neko citu nemāk, mīļotā sieviete viņu uztur – ko viņam darīt? Atteikties no sapņa un sākt “zemes” dzīvi? Vai otrs stāsts – sieviete ir izcila stilitiste un grib izveidot savu biznesu. Viņa atver vienu salonu pēc otra, pēc desmit gadiem biznesā viņa ir sevi nodzinusi, ģimenes pacietības mērs ir pilns, jo visi ir iesaistīti, bet lielā nauda nenāk. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa izcili dara stilistes darbu, bet nemāk ne vadīt cilvēkus, ne pārdot savu pakalpojumu. Un vissliktākais – īstenībā viņa nemīl naudu, viņai liekas, ka gribēt naudu ir kaut kas necienīgs, nicināms.
Patiesība:
Cilvēki strādā ne tikai tāpēc, ka darbs ir veids, kā atklāt un attīstīt talantus. Un reizēm nav nekāda sakara starp jēdzieniem „mīlēt savu darbu” un „gribēt naudu”.
Ko darīt?
Ja vien tavas attiecības ar partneri ir svarīgākas par sapni, ja vien tu gribi saglabāt ģimeni – pamēģini mazāk mīlēt savu darbu un vairāk mīlēt savu ģimeni. Pamēģini kādu laiku strādāt tikai naudas dēļ.
Trešais mīts:
Finansu stabilitāte dara mūs laimīgus
Mēs gribam ticēt, ka turēšanās pie vienas profesijas vai darbavietas mūža garumā nodrošinās mums finansiālu drošību. Ticam, ka varam darīt tikai to, ko esam visu mūžu darījuši. Ka pārmaiņas ir pārejošas un pēc krīzes viss atgriezīsies vecajās, ierastajās sliedēs. Mums tikai jāatrod tas vienīgais, pareizais risinājums, tā brīnumainā tabletīte, kas visu vērsīs pa labu. Tas, kas mūs tur pie stabilitātes mīta, ir bailes pat no domām par naudas trūkumu un komforta līmeņa samazināšanos.
Patiesība:
Mūsdienu cilvēkam dota gara dzīve – dažreiz mēs pat gribēdami nevaram visu mūžu būt vienā profesijā. Pirmā apgūstamā mācība – jebkura stabiltāte, kas balstīta tikai uz ārējiem atribūtiem, tai skaitā uz naudu, nevar nodrošināt to, uz ko cilvēki tiecas. Viens ar naudu tiecas iegūt pašpārliecinātību, cits – mieru, prieku… Jebkurā situācijā nauda ir tikai pastiprinātājs tam, kas tu esi – piemēram, ja cilvēks ir optimists, tad naudas terēšana sagādā prieku, ja nepārliecināts – dzen panikā. Otra mācība – rēķinies, ka varbūt tev būs jānomaina 3 – 4 profesijas dzīves laikā. Labā ziņa – mēs esam daudzpusīgi, neesam radīti tikai vienai profesijai, patiesībā mēs esam radīti, lai dzīvotu ļoti mainīgā pasaulē.
Ko darīt?
Mūsu pieņēmumi mūs ierobežo. Uzdod sev jautajumu – ja nu rīt manas profesijas vairs nebūs, ko es varēšu piedāvāt? Kādi ir mani talanti un prasmes? Apzinies, ka jebkurā vecumā vari mainīt savu dzīvi – apgūt jaunu profesiju, sākt biznesu. Ja vien patiešām to gribi. Un ja tev ir mērķis nopelnīt naudu – ar kuru iepriecināt sevi, palutināt mazbērnus. Mēs bieži vien sevi apstādinām ar domu – manos rados nevienam nav izdevies izsisties, nopelnīt lielu naudu. Cilvēki domā, ka tas ir īpašs dabas dots talants – mācēt nopelnīt vairāk, bet nopelnīt daudz var tikai izredzētie… Protams ir ūbertalantīgie, kuriem tas nāk vieglāk. Bet labā ziņa ir – visu to, kur daži ir ģeniāli, pārējie var iemācīties.
Ceturtais mīts:
Parāds nav brālis
Daudzi cilvēki baidās ņemt kredītus, aizdot naudu. Jo – kamēr man ir parādi, es nevaru mierīgi gulēt… Ja es nevarēšu nomaksāt kredītu, man atņems māju, nāksies pazemināt komforta līmeni, man būs kauns, tikšu izslēgts no paziņu loka –tāds apmēram ir domu gājiens, domājot par kredītu ņemšanu.
Patiesība:
Jebkura izaugsme, bizness ir saistīts ar naudu un kredītiem. Neviens nekad nevar paredzēt visas problēmas, un katram var gadīties situācija, kad īslaicīgi samazinās nauda. Bet mēs esam veidoti, lai pielāgotos, lai pārvaldītu savas emocijas un rīkotos racionāli. Miers rodas nevis no tā, ka tev nav kredītu, bet gan – ka tu kontrolē situāciju. Kad apzinies, ka mirklī, kad kaut kas iziet ārpus tavas kontroles, tev ir plāni A, B un C, kas paredz, kā minimizēsi riskus.
Ko darīt:
Ja nu tomēr gadījusies problemātiska situācija, pamēģini uz laiku kļūt par vērotāju no malas. Distancējies. Tāda attieksme atbrīvo no sakāpinātām emocijām, paliek veselais un racionālais saprāts, tu vēro situāciju kā caur stiklu, kā kino… Vienlaikus dari visu iespējamo, lai turpinātu ierasto dzīvesveidu un uzturētu labu pašsajūtu, it īpaši labu miegu – jo grūtā laikā par būtiskākajiem kļūst tavi psiholoģiskie resursi. Šādi tu atradīsi risinājumus, pieņemsi pareizus racionālus lēmumus.
