Психология зависти в Cosmo

Недавно мы встретились с Байбой Габрановой, редактором Cosmopolitan, и поговорили о зависти. В мартовском номере вышла статья «О чём тебе может поведать зависть». Кто читает по-латышски — добро пожаловать, я публикую эту статью. Для моих читателей за границами эту тему я подготовлю позже. Если вас затрагивает тема зависти, пишите в комментариях свои вопросы прямо сейчас, и я сделаю специальный пост. 

Ko tev var pavēstīt skaudība

Tu esi audzināta priecāties par citu veiksmēm un neapskaust ne savus draugus, ne ienaidniekus? Aizmirsti! Izrādās, ka skaudība var kļūt par tavu slepeno ieroci, lai tu uzzinātu, ko vēlies un to dabūtu.

Tava kolēģe aizsoļo garām pa gaiteni, vicinot rokās jaunās pavasara kolekcijas must-have somiņu, kuru tu jau sen biji noskatījusi. Māsu darba devējs sūta uz Ņujorku – trīs nedēļu pieredzes apmaiņas braucienā. Labākā draudzene ierodas uz tusiņu ar savu jauno pielūdzēju, kurš ir tik satriecoši pievilcīgs, ka viņam vajadzētu aizliegt rādīties uz ielas. Kaut arī tev nebūtu iemesla sūdzēties, šādos brīžos tevi piepeši pārņem zaļa skaudība. Tomēr, pirms tu sāc sevi par to šaustīt un mēģināt savas emocijas apvaldīt, palasi, ko par šo īpašību saka cilvēka personības pētnieki. Skaudībai ir slikta reputācija – tas tiesa, taču speciālisti uzsver, ka no psiholoģijas viedokļa nav labu vai sliktu īpašību. Viss atkarīgs no tā, kā tu to izmanto. Arī skaudība var būt nevis viens no septiņiem nāves grēkiem, bet gan spēcīgs motivācijas avots, ja vien tu zini, kā to pielietot.

“Skaudība var būt labs palīgs, ja vēlies noskaidrot, ko tu patiesi vēlies no dzīves. Tev tikai jāieklausās, ko tā vēlas tev pateikt,” norāda psiholoģe Olga Orlova (olgaorlova.online).

Kā liecina jaunākie pētījumi, skaudība var ne tikai tev norādīt ceļu uz mērķi, bet arī dot lielāku sparu un apņēmību to sasniegt. “Mūsu aptaujas rāda, ka tava frustrācija par lietām, kas ir citiem, bet nav tev, var motivēt tevi tiekties pēc tām daudz intensīvāk,” stāsta Tilburgas universitātes profesora asistents Nīderlandē Nīlss van de Vens. “Šādi daudz augstākā līmenī ir iespējams pacelt pat tavas spējas: intelekta testos cilvēki uzrādīja labākus rezultātus, ja iztēlojās situāciju, kurā viņi izjutuši skaudību.”

Tāpēc pietiek cīnīties ar šīm emocijām, labāk iemācies sekot to norādēm, un tu nokļūsi vietā, par kuru jau sen esi sapņojusi.

Ieklausies sevī

Skaudība ir kā spoža neona izkārtne, kas tev saka – hei! Pievērs uzmanību! Piemēram, ja dienā, kad tava kolēģe saņem paaugstinājumu amatā, tu jūties nomākta, ko tas liecina par tavām karjeras ambīcijām? “Skaudība dod tev iespēju apzināties tavus standartus, vērtības un iekšējos dzinējus,” skaidro Olga Orlova. “Tā ir psiholoģiska enerģija, kas palīdz tev saprast, ko tu īsti vēlies, un to sasniegt.”

Sevišķi spēcīgi tu šīs emocijas vari izjust brīžos, kad esi nokļuvusi dzīves krustcelēs – pat ja tai brīdī pati to neapzinies. “Skaudība parādās tad, kad tu kādā no dzīves sfērām esi iestrēgusi rutīnā, bet tu nespēj sev to atzīt,” norāda psiholoģe. “Cilvēks ir būtne attīstībā, tāpēc pārmaiņas ne tikai ir nepieciešamas, bet arī neizbēgamas. Tie, kas pārmērīgi tiecas pēc stabilitātes, parasti tiek sodīti ar skaudību.” Ja tu uzzini, ka tava māsīca ir pabeigusi maģistrantūru, bet tā vietā, lai par viņas jaunumiem priecātos, tu jūties aizkaitināta un dusmīga, iespējams, tas liecina, ka arī tu pati esi gatava apgūt kaut ko jaunu.

Apskaužot kāda panākumus, tu patiesībā sev atzīsti, ka esi mazliet iestrēgusi vai iesprostota situācijā, kas tevi vairs neapmierina – vienalga, vai tas attiecas uz tavu mīlas dzīvi, profesiju vai vienkārši sadzīvisko ikdienu, kas kļuvusi garlaicīga un remdena.

Atšifrē skaudības ziņojumu

Otrais solis ceļā no ieciklēšanās negatīvās emocijās uz konstruktīvu attīstības procesu ir noskaidrojot, ko tieši tu tik ļoti iekāro. Pieņemsim, ka tu dodies apciemot draudzeni, kura nesen ir apprecējusies un pārvākusies dzīvot pie vīra. Ciemojoties viņu modernajā mājā, noraugoties viņu laimīgajā kopdzīvē un klausoties viņu izglītotajās intelektuāļu sarunās, tu izjūti mokošu skaudību… bet kā zināt, ko tieši tu apskaud?

Psiholoģe Olga Orlova iesaka sastādīt sarakstu ar lietām, kas tevī ir modinājušas greizsirdību. Kāpēc tev ir slikti, kad tu uz viņiem skaties? Raksti, piemēram, “Man nekad nebūs tādas skaistas mājas, neviens vīrietis mani tik ļoti nemīlēs, es nekad nemācēšu tik gudri izteikties” utt. Kritiski izvērtējot katru punktu, tu redzēsi, ka tādu lietu, kuras tu objektīvi nevari dabūt, patiesībā ir ļoti maz.

Neizanalizējot savas emocijas, tu vari maldīgi izsecināt, ka tu iekāro draudzenes māju, lai gan patiesībā tu par visu vairāk vēlies apprecēties. “Skaudību mēs izjūtam tikai par tām lietām, kas mums ir patiešām svarīgas, tāpēc tā var norādīt uz tavām dziļākajām vēlmēm. Skaudība rodas tad, kad tavu sapni piepilda kāds cits,” uzsver psiholoģe. Visbeidzot sašķiro savu sarakstu pēc prioritātēm, un tu atdursies pie punkta, kas tevi uzrunā visspēcīgāk un pie kā tev šobrīd ir vērts pielikt maksimālas pūles.

Tikai pārliecinies, vai ilgotajai lietai nepiešķir pārāk idealizētu veidolu. “Skaudībai raksturīga vispārināšana. Tu patiesībā saskati tikai rezultātu, neredzot rutīnu un melno darbu, kas ir aiz otra cilvēka sasniegumiem,” brīdina Olga Orlova. Tāpēc, pirms mirsti aiz skaudības, novērtē realitāti – noskaidro, kas ir tavas sapņu profesijas ēnas puses, un pārliecinies, vai tu tiešām būtu gatava strādāt arī brīvdienās vai arī nemitīgi būt sabiedrības uzmanības centrā – vai tas ir tā vērts. Nopērkot grāmatnīcā romānu, tev nav pamata iedomāties, ka rakstnieka profesija ir iekārojamākais darbs pasaulē. Bieži vien aiz glītajiem vākiem slēpjas gadiem ilgas šaubas un smags darbs.

Ķeries pie darba

Tātad tu atnāci, ieraudzīji un apskaudi … un nu jau tu esi arī sapratusi, kas ir tas, ko tu vēlies. Tas nozīmē, ka esi gatava rīkoties. Tas ir pavisam dabisks atdarināšanas mehānisms, kam pateicoties mēs attīstāmies un varam izdzīvot. “Kā tu vai zināt, vai tevi kaut kas interesē? Tu to vienkārši ieraugi sev apkārt. Skaudība šai ziņā mums var daudz ko iemācīt. Tikai pārnes uzmanību no tavas skaudības objekta uz sevi, savu dzīvi, un izmanto to kā iemeslu iemācīties ko jaunu,” saka psiholoģe Olga Orlova.

Turklāt, ieraugot dzīvē, ka kāds ir sasniedzis to, par ko tu sapņo, tavi sapņi kļūst daudz reālāki. Viena lieta ir fantazēt par aktrises karjeru. Pavisam cita – redzēt uz teātra skatuves tavu bijušo klases biedreni. Šāda pieredze sniedz tev apziņu, ka kārotais patiesībā ir rokas stiepiena attālumā, vajag tikai zināt, kā to aizsniegt.

Nebaidies vaicāt padomu savam skaudības objektam – daudzi cilvēki ir ļoti atsaucīgi. Ja tu apbrīno tavas draudzenes spēju pievērst sev vīriešu uzmanību, izjautā, kā viņa to dara. Pajautā sev, kas viņā ir tāds, kas nav tevī? Atbilde būs īpašību saraksts, kuras tu vari sevī attīstīt. “Neprasi padomu vecākiem vai kaimiņiem, ja viņiem ar tavas intereses sfēru nav nekāda sakara, tā vietā konsultējies ar tiem cilvēkiem, kuriem tu vēlies līdzināties,” iesaka Olga Orlova. Ja iespējams, pievienojies viņiem darbībā. Ja tavam kolēģim lieliski padodas noslēgt līgumus ar klientiem, pavēro, kā viņš to dara. Izvirzi mērķus un apkopo informāciju, kā tos sasniegt. Taču galvenais  vienmēr salīdzini sevi tikai ar sevi pašu – kas tu biji vakar un kas tu esi šodien. “Ja starpība ir ar plus zīmi, tātad tu esi uz pareizā ceļa. Tās ir vislabākās zāles pret neveiksmi,” – iedrošina psiholoģe.

Kritizē – tātad apskauž?
Mēdz sacīt, ka kritika patiesībā tā pati skaudība vien ir. “Tas ir iespējams,” saka psiholoģe Olga Orlova, “taču šāda patiesība nav nedz interesanta, ne konstruktīva.” Tā vietā, lai augstprātīgi laistu gar ausīm “skauģu” kritiku, izmanto to savai attīstībai.
Ik reizi, kad izdzirdi par sevi kādu kritisku piezīmi, padomā, vai tajā nav daļa patiesības. “Uztver to kā informāciju, kuru nekur citur tik koncentrētā veidā neiegūsi,” iesaka psiholoģe. Lai cik nepatīkamā vai pretenciozā formā tā netiktu pasniegta, iztēlojies, ka tavs kritizētājs tev dod padomu. Savās domās pārvērt savus kritiķus par personīgajiem padomdevējiem (realitātē viņi var palikt tavi ienaidnieki). Un padomā, ko tu no tā vari mācīties.